OLIGOPOLS

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un Vadības fakultāte

Referāts mikroekonomikā

OLIGOPOLS

Dienas nodaļas

komerczinību bakalaura

studiju programma

1. kursa studente

Rīga 1998

SATURS

                                                                                                                    

IEVADS........................................................................................................... 3

1. VĒSTURE...................................................................................................

2. TEORĒTISKO ASPEKTU APLŪKOŠANA.............................................

2.1. OLIGOPOLU VEIDI..........................................................................

2.2. PIEDĀVĀJUMA OLIGOPOLAM RAKSTURĪGAS PAZĪMES UN ĪPATNĪBAS.............................................................................................................

2.3. LAUZTĀ PIEPRASĪJUMA LĪKNE..................................................

3. OLIGOPOLA REKLĀMA.......................................................................

4. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI.......................................................

4.1. SECINĀJUMI...................................................................................

4.2. PRIEKŠLIKUMI..............................................................................

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS.....................

IEVADS

Šā darba temats ir oligopols.

Attīstītai tirgus saimniecībai visraksturīgākā ir oligopola tirgus forma. Oligopoli ir varens ekonomisks spēks. Lielie “trijnieki”, “četrinieki” vai “piecnieki” kontrolē nozares produkcijas noteicošās daļas ražošanu, tirgu, cenšas ierobežot konkurenci, saņemt augstu peļņu.

Oligopoli stimulē zinātniski tehniskās pārmaiņas, jo zinātniskās pētniecības darbība ir ļoti dārga un oligopolisti var to finansēt. Ieiešana tirgū jaunām firmām ir stingri ierobežota vai pat neiespējama, tāpēc oligopolists var būt pārliecināts par to, ka viņš gūs peļņu, kuras daļu viņš var tērēt zinātniskās pētniecības darbībai. Šā darba temats ir ļoti aktuāls.

Darba mērķis ir

·        izpētīt oligopolu vēsturi un veidus;

·        atklāt oligopolam  raksturīgas pazīmes un īpatnības;

·        izstrādāt priekšlikumus oligopolu peļņas palielināšanai.

Darbā risināmie uzdevumi ir šādi:

1.     pamatojoties uz literatūru, pētīt oligopolu vēsturi un veidus;

2.     analizēt oligopolam  raksturīgas pazīmes un īpatnības;

3.     pētīt lauzto pieprasījuma līkni;

4.     analizēt oligopola reklāmas kompāniju;

5.     izstrādāt priekšlikumus oligopolu peļņas palielināšanai.

Dotajā pētījumā izmantotas ekonomiskās analīzes, statistiskās analīzes metodes (salīdzināšana, grupēšana) un ekonomiski matemātiskās metodes.

Pētījuma avoti: vispārējā un speciālā literatūra.

1.                VĒSTURE 

Nepilnīgā konkurence sākas tur un tad, kur un kad kādam uzņēmumam, firmai, apvienībai konkrēto ražojumu vai pakalpojumu tirgū ir tāds stāvoklis, ka tie spēj ietekmēt attiecīgo preču cenu veidošanos un to līmeni. Šādai konkurencei ir vairākas specifiskas pamatformas.

Nozarēs nepilnīgā konkurence bieži vien ir saistīta ar oligopolu pastāvēšanu, proti, nedaudziem pārdevējiem. Oligos - grieku valodā nozīmē mazu.

Oligopoli veidojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad notika uzņēmumu, lielu sabiedrību, apvienību dibināšana un to darbības ievēršana. Tās radās sakarā ar lielražošanas attīstību. Notika strauja resursu un ražošanas koncentrācija nedaudzu lielu uzņēmumu rokās. Piemēram, 1918. gadā ASV no 100 automobiļu firmām bija palikušas tikai sešas, no kurām tikai trīs kontrolēja automobiļu ražošanu valstī, t.i. “General motors”, “Ford motor company” un “Crysler”.

Starp lielākajiem uzņēmumiem notiek asa konkurence, kuras rezultātā daļai uzņēmumu rodas lieli zaudējumi. Lai no tiem izvairītos un nodrošinātu noteiktu ietekmi tirgū, lielie uzņēmumi sāk slēgt līgumus, vienojas par cenām, tirgus sadali, ražošanas apmēriem, jaunas tehnikas un tehnoloģijas ieviešanu. Turpretī, ja nozarē pastāv liels skaits sīko un vidējo uzņēmumu, saskaņot to intereses un panākt vienošanos praktiski ir neiespējami. Minēto līgumu vienošanos rezultātā daudzās darbības jomās tad arī veidojas oligopoli, jo reti kādā nozarē darbojas tikai viena vienīga apvienība.

Vienkāršākās oligopolu formas bija īslaicīgas vienošanās ar visdažādākajiem nosaukumiem: konvencijas, puli, korneri, ringi utt. Vienošanās pastāvēja starp vienas nozares vislielākajiem uzņēmumiem par noteiktu cenu līmeni, maksimāli pieļaujamo ražošanas apjomu, tirgus sadali, patentu izmantošanu. Šo vienošanos mērķis bija nepieļaut cenu konkurenci, ierobežot preču piedāvājumu. Mainoties lielo uzņēmumu spēku samēram, šādas vienošanās bieži saira.

2.                TEORĒTISKO ASPEKTU APLŪKOŠANA

2.1.         OLIGOPOLU VEIDI

Kartelis ir stabila ilgtermiņa vienošanās starp vienas nozares uzņēmumiem. Tās dalībnieki vienojas par pārdošanas noteikumiem, maksāšanas termiņiem, dala savā starpā realizācijas tirgu, notec ražošanas kvotas, nosaka cenas utt.

Sindikāts ir vairāku tādu uzņēmumu apvienība, kuri parasti ražo vienveidīgu produkciju. Ta atšķirīga pazīme ir tāda, ka produkciju realizē nevis katrs uzņēmums atsevišķi, bet to dara vienots sindikāta kantoris. Atšķirībā no karteļa sindikāts likvidē atsevišķa uzņēmuma tiešo saikni ar noieta tirgu un līdz ar to ierobežo tā komerciālo neatkarību.

Trests ir uzņēmumu apvienība, kurā tie zaudē ne tikai komerciālo, bet arī ražošanas neatkarību. Trests parasti ir liela akciju sabiedrība, kuras vadība praktiski pārzina struktūrvienību darbību.

Trestā ietilpst gan vienas nozares dažādie uzņēmumi, gan arī uzņēmumi, kuri veic izejvielu secīgu pārstrādi.

Koncerns ir liela mēroga daudznozaru uzņēmumu komplekss. Koncernam ir raksturīga vienota stratēģiskā vadība un tajā ietilpstošo uzņēmumu, sabiedrību formāla patstāvība. Koncerna sastāvā var darboties no 10 līdz 100 dažādu nozaru uzņēmumi, kas var būt izvietoti dažādās valstīs un kontinentos. Tajos parasti ietilpst kā rūpniecības, tā arī tirdzniecības, banku, apdrošināšanas un transporta kompānijas.

Mūsdienu īpatnība ir tāda, ka veidojas sarežģītas oligopoldarbības struktūras, piemēram, trestu karteļi. Varenu oligopolu filiāles izplešas pa visu pasauli. Par ievērojamu globālu spēku ir kļuvušas transnacionālās korporācijas: kādas attīstītas valsts nacionālās sabiedrības, ieguldot līdzekļus gan citās attīstītās, gan jaunattīstītās valstīs, veidojas par liela mēroga starptautiskām apvienībām, kuru loma arvien pieaug konkrētu zemju tautsaimniecībā.[2,65]

Oligopolu varenība slēpjas lielražošanā, resursu centralizācijā un ražošanas koncentrācijā. Ražošanas koncentrācija augstā pakāpē notiek ne tikai uzņēmumu līmenī, bet arī apvienību, oligopolu līmenī, kur ir apvienotas daudzas ražotnes un citi uzņēmumi.

2.2.         PIEDĀVĀJUMA OLIGOPOLAM RAKSTURĪGAS PAZĪMES UN ĪPATNĪBAS

Piedāvājuma oligopolam ir raksturīgas šādas pazīmes un īpatnības:

                        tirgus piedāvājuma pusi pārstāv daži relatīvi lieli dalībnieki, kurus sauc par oligopolistiem;

                        tirgus pieprasījuma pusi pārstāv daudzi dalībnieki. To individuālais pieprasījums ir ļoti mazs un nevar ietekmēt tirgus kopējo pieprasījumu.

                        “piedāvājuma oligopolisti tirgū var konkurēt savā starpā, pirmkārt, ar viendabīgu preci, piemēram, alumīniju, čugunu, cementu u.c. precēm, otrkārt, ar neviendabīgu preci, kurai ir dažādas pazīmes, piemēram, ar automobiļiem, televizoriem, cigaretēm u.c. Pirmajā gadījumā pircējam nav izvēles, jo visi piedāvātāji pārdod vienu un to pašu preci ar vienādām īpašībām un pazīmēm. To sauc par viendabīgu oligopolu. Otrajā gadījumā, kad prece ir diferencēta, pircējam rodas izvēle preces iegādē. To sauc par neviendabīgu oligopolu”;[7,185]

                        ir jāatzīmē asa konkurence pasaules tirgū. Tā, piemēram, ASV automobiļu ražošanu kontrolē oligopolu “lielais trijnieks” - “General motors”, “Ford motor company”, “Cryslery”. Jau iekšzemē un sevišķi asi citās valstīs šim trijniekam pretī stājas Japānas oligopoli “Toyota”, “Honda”, “Nisan”, Vācijas “Mercedes Benz”, “Volkswagen”, BMW, Itālijas “Fiat”, Francijas “Renault”, “Citroen”, “Peugeot”, Zviedrijas “Volvo” un daži citi. Elektronskaitļošanas mašīnu jomā sīva konkurence pasaules tirgū notiek vismaz starp 10 oligopoliem.

                        ar tradicionālo produkciju enerģiski konkurē substitūti (aizstājēji). Dabiskām šķiedrām jāiztur cīņa ar sintētiskām šķiedrām, metāliem - ar plastmasu utt.

                        visi piedāvājuma pusi pārstāvošie dalībnieki ir pilnīgi informēti par savu konkurentu skaitu un to preču noietu. Savukārt par oligopolistu noteikto cenu tiem var būt pilnīga vai tikai daļēja informācija;

                        ja oligopolists paaugstina preces cenu, tas riskē zaudēt daļu pircēju, kuri tādā gadījumā dos priekšroku konkurentu lētākai precei, ja tie nesekos cenu paaugstinājumam un nepaaugstinās savas preces cenu;

                        “daudzos oligopola tirgos dažas vai visas firmas gūst ievērojamu peļņu ilgā laika periodā tāpēc, ka ieiešana tirgū jaunām firmām ir stingri ierobežota vai pat neiespējama. Iekļūšanu tirgū kavē patenti, licences. Tā kā oligopola tirgos izmaiņas bieži ir saistītas ar lielu cenas risku, tā bieži paliek ilgu laiku nemainīga, pat mainoties preces pieprasījumam un izmaksām. Šāda nemainīga cena bieži rada grūtības oligopolu saimnieciskajā darbībā, jo katrs ražotājs ievēro ekonomiskuma principu un vēlas gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Bieži dažādu iemeslu dēļ pieaug arī izmaksas, kas rosina arī celt cenas. Šie ir galvenie iemesli , kādēļ oligopolisti parasti atrod iespēju, lai šo “nemainīgo” cenu padarītu par mainīgu. Oligopolisti var rīkoties arī savādāk, proti, vienoties par cenas paaugstināšanu, un cena pieaug vienlaikus visām šīs vienošanās dalībnieku precēm. Bieži gan šāda vienošanās ir šķietama, jo faktiski tirgū oligopolistu starpā ir cenu noteikšanas līderis. Tas var būt, pirmkārt, oligopolists, kurš ir “iekarojis” lielāko tirgus daļu un līdz ar to viņa piedāvājums kļuvis dominējošs kopējā dotās preces piedāvājumā. To sauc par dominējošo cenu noteikšanas līderi. Piedāvājuma līderis, ņemot vērā tirgus konkrētos apstākļus, parasti nosaka cenu, un pārējie arī attiecīgi izmaina savas preces cenu.

Otrkārt, cenu noteikšanas līdera piedāvājums kopējā tirgus piedāvājumā var nekļūt dominējošs, tas ir, tirgus var būt veidots no oligopolistiem, kuru piedāvājuma apjoms un līdz ar to arī tirgus daļas ir apmēram vienādas. Šādā tirgū var izveidoties līderis, kuru pārējie uzskata par viskompetentāko. Šis oligopolists uzņemas līdera lomu cenu izmainīšanā atbilstoši tirgus apstākļu izmaiņām, tātad arī visu risku, kas ar to ir saistīts. Tā darbību var salīdzināt ar barometra reakciju uz laika izmaiņām, tādēļ to sauc par barometrisko cenu noteikšanas līderi”.[7,186]

2.3.         LAUZTĀ PIEPRASĪJUMA LĪKNE

Jau analizēti iemesli, kāpēc oligopolā cenas bieži paliek ilgu laiku nemainīgas. To izskaidro arī lauztā pieprasījuma līkne (2.att.), kas raksturo oligopolistu izturēšanos cenu noteikšanā.

                cn   

                   A

                cl                         L

                     0                   ql             B                     qn

               2.att. Lauztā pieprasījuma līkne[7,187]

“Ja tirgus cena ir cl, tad oligopolists, paaugstinot cenu (c>cl), zaudēs daudzus pircējus un tā preces noiets strauji samazināsies, jo konkurenti nesekos šādam cenu paaugstinājumam, tāpēc pieprasījuma līknes daļa AL ir ļoti elastīga. Tāpat oligopolists apzinās, ka, ja cena tiks samazināta (c

3.                OLIGOPOLA REKLĀMA

Pirms reklāmas kompānijas sākuma oligopolisti ņem vērā savu konkurentu iespējamo reakciju(3.tab.).

                                                                                                3.tabula

“Sharp” un “Bright” rīcības

		“Sharp” rīcības
		Reklamē	Nereklamē	“Bright” zaudējumi
“B		“Bright” peļņas	“Bright” peļņas
r		pārmaiņas	pārmaiņas
i	Rek	= -8 milj. USD	= +20 milj. USD
g	la			8 milj. USD
h	mē	“Sharp” peļņas	“Sharp” peļņas
t”		pārmaiņas	pārmaiņas
		= -8 milj. USD	= -20 milj. USD
r		“Bright” peļņas	“Bright” peļņas
ī		pārmaiņas	pārmaiņas
c	Nerek	= -20 milj. USD	= 0
ī	la			20 milj. USD
b	mē	“Sharp” peļņas	“Sharp” peļņas
a		pārmaiņas	pārmaiņas
s		=+20 milj. USD	= 0
	“Sharp” zaudējumi	8 milj. USD	20 milj. USD

Oligopolists var būtiski palielināt savu tirgus daļu ar reklāmas palīdzību tikai tajā gadījumā, ja konkurenti nesāks savas reklāmas kompānijas.

Piemēram, tirgū ir tikai divi uzņēmumi, kas ražo fotopapīru, “Sharp” un “Bright”.

Ja “Bright” reklamēs savu preci, bet “Sharp” nereklamēs, tad “Bright” gūs $20 milj. ikmēneša peļņu. Ja “Sharp” arī sāks reklāmas kompāniju, tad abi uzņēmumi zaudēs $8 milj. ikmēneša peļņu, tāpēc ka izmaksas palielināsies, bet pārdošanas apjoms paliks nemainīgs.

Ja “Sharp” reklamēs savu preci, bet “Bright” nereklamēs, tad “Sharp” gūs $20 milj. ikmēneša peļņu. Abiem uzņēmumiem izdevīgāk, ja neviens nereklamē savu preci. Šajā gadījumā viņiem nebūs peļņas pārmaiņu. Bet abi uzņēmumi grib gūt $20 milj. ikmēneša peļņu un reklamē savas preces. Tātad abi uzņēmumi zaudē $8 milj. ikmēneša peļņu. Tabulā var redzēt, ka gadījumā, ja uzņēmums reklamē savu preci, tam ir $8 milj. zaudējumi. Bet ja uzņēmums nereklamē savu preci, tam ir $20 milj. zaudējumi. Gala rezultātā abi uzņēmumi zaudē $8 milj. ikmēneša peļņu. Ja šie uzņēmumi vienotos nereklamēt savas preces, tie gūtu vairāk peļņas.

Oligopola reklāmas kompānijas rezultātā izmaksas palielināsies, bet pārdošanas apjoms paliks nemainīgs.

4.                SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

4.1.         SECINĀJUMI

1.     Nozarēs nepilnīgā konkurence bieži vien ir saistīta ar oligopolu pastāvēšanu, proti, nedaudziem pārdevējiem.

2.     Oligopoli veidojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad notika uzņēmumu, lielu sabiedrību, apvienību dibināšana un to darbības ievēršana. Tās radās sakarā ar lielražošanas attīstību.

3.     Ir dažādi oligopolu veidi: kartelis, sindikāts, trests, koncerns.

4.     Mūsdienu īpatnība ir tāda, ka veidojas sarežģītas oligopoldarbības struktūras, piemēram, trestu karteļi. Varenu oligopolu filiāles izplešas pa visu pasauli.

5.     Oligopolu varenība slēpjas lielražošanā, resursu centralizācijā un ražošanas koncentrācijā.

6.     Ja oligopolists paaugstina preces cenu, tas riskē zaudēt daļu pircēju, kuri tādā gadījumā dos priekšroku konkurentu lētākai precei, ja tie nesekos cenu paaugstinājumam un nepaaugstinās savas preces cenu.

7.     Daudzos oligopola tirgos dažas vai visas firmas gūst ievērojamu peļņu ilgā laika periodā tāpēc, ka ieiešana tirgū jaunām firmām ir stingri ierobežota vai pat neiespējama. Iekļūšanu tirgū kavē patenti, licences.

8.     Lauztā pieprasījuma līkne raksturo oligopolistu izturēšanos cenu noteikšanā.

9.     Pirms reklāmas kompānijas sākuma oligopolisti ņem vērā savu konkurentu iespējamo reakciju.

10.Oligopolists var būtiski palielināt savu tirgus daļu ar reklāmas palīdzību tikai tajā gadījumā, ja konkurenti nesāks savas reklāmas kompānijas.

4.2.         PRIEKŠLIKUMI

1.     Oligopolistiem, izmainot cenu, ir jārēķinās ar lauztu pieprasījuma līkni.

2.     Oligopolistiem ir jāvienojas nereklamēt savas preces, tad tie var gūt vairāk peļņas.

IZMANTOTÂS LITERATÛRAS UN AVOTU SARAKSTS

1.     Bikse V. Tirgus ekonomikas pamati. - R.: Valsts administrācijas skola, 1997.- 219 lpp.

2.     Libermanis G. Tirgus, cenas, konkurence. - R.: LU Starpnozaru konsultāciju centrs “Ekonomists”, 1994.- 128 lpp.

3.     Mansfield E. Microeconomics. - New York, 1994.

4.     Pindyck R.S., Rubinfeld D.L. Microeconomics. - 2^nd ed. - New York; Toronto; Oxford; Singapore; Sidney, 1992.

5.     Plēsuma A., Slavinska J. Latviešu-krievu vārdnīca. - R.: Avots, 1993.- 312 lpp.

6.     Stiglics E., Drifils D. Mikroekonomika. - R.: Latvijas Universitāte, 1995.- 351 lpp.

7.     Škapars R. Mikroekonomika/ Latvijas Universitāte. - R.: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 1995.- 260 lpp.

8.     Trucksons A. Tirgus ekonomikas pamati. - R.: Zvaigzne, 1994.- 245 lpp.